Swedbank atgriež DownloadNova nozagto naudu

Publicēts: 2008-11-21

Stāsts iz dzīves. Par paša muļķību. Un par mācību sev un citiem. Par to, ka nevajag vadīt savus kredītkartes datus kur pagadās, lai arī cik uzticams izskatītos attiecīgais web serviss. Nez cik reizes esmu to stāstījis studentiem un skolniekiem un skaidrojis, kāpēc tieši tā nevajag darīt, bet pats, redz, piemirsu. Un gandrīz šķīros no 40 latiem. Pat jau biju paspējis norakstīt, tā teikt taisnīga samaksa par kļūdu. Bet nu paveicās, Swedbanka tomēr pēc nelielas vārdu apmaiņas beigās atkaroja manu naudu atpakaļ. Par to visu cieņu.

Sākās viss ar nepieciešamību steidzami tikt pie nelegālas Autocad `09 versijas. Un neba tāpēc, lai zagtu, bet gan lai piedabūtu pie strādāšanas legāli iegādāto versiju, kura pirms pārinstalēšanas griezusies uz šī paša datora un tagad bļauj "sorry, uz vairāk kā viena datora šito instalēt nedrīkst". Bet tas ir tas pats dators, ibitīt! Sagooglēju vienā forumā, ka var tur pāris failus instalācijā aizstāt ar krekotām versijām un tad ar aktivizāciju nevajadzētu būt problēmām. Domāts, darīts - dodos rakāties pa torrentu lapām, neko daudz gan neatrodu. Kaut ko mēģinu vilkt, bet tie ātrumi ir visnotaļ smieklīgi. Un tad es pamanu kaut ko līdzīgu šim:



Esmu manījis ko līdzīgu arī iepriekš, bet uzmanību pievērsis neesmu. Absolūti izbesījies šī vārda vistiešākajā nozīmē, ķeros pie šī pēdējā salmiņa un klikšķinu uz attiecīgajiem linkiem, tādējādi nonākot lapā www.downloadnova.com. Izskatās pēc tīri pieklājīga warez servisa, kuri hostē pie sevis visādas labas lietas, piedāvājot tās lejupielādēt ar sakarīgiem ātrumiem. Protams, par labu hostingu ir jāmaksā - arī gala patērētājam. Un vai tad man žēl samaksāt kaut kaut kādus piecus vai desmit dolārus tiem puišiem par to, ka ātrāk atrisināšu savu problēmu? Nē. Nelielas šaubas gan, protams, parādās, bet pr0na banerus nekur nemana, pēc nelielas anti-reklāmu googlēšanas neko sliktu neatrodu un par nieka 4.87$ man nav žēl vismaz pamēģināt. Jo izmisums tobrīd jau ir visnotaļ liels.

Iekš FAQ skaidri un gaiši stāv rakstīts, ka par nieka 4.87$ mēs saņemsim life-time pieeju un nekādas papildus naudas mums prasītas vēlāk netiks. Un man par nekādu "vēlāk" tobrīd pat nav interese, es tikai gribu nosūkt šo vienu softu un aizmirst par tādu servisu. Attiecīgi daudz nedomājot reģistrējos un pētu tālāk. Parādās sekojošs lodziņš:



Te jau parādās kaut kāds mistisks $39.87, kas it kā ir summa par standarta kontu un tie $4.87 vairs nav life-time konts, bet tikai tāds izmēģinājuma variants. Todien, kad reģistrējos, tur tā arī bija rakstīts "For 3 Days Trial", savukārt pie tiem $39.87 "For 30 Days Membership". Lieki jautāt, vai man tobrīd šie skaitļi vien jau nelikās aizdomīgi. Kā redzams bildē, tā otrā opcija par $39.87 nav pat iespējota un tur tik tiešām nemaz fiziski nebija iespējams ieklikšķināt. Attiecīgi paliek ieķeksēta pirmā opcija, spiežu "proceed to checkout" un tieku pie nākamā loga:




Te atkal parādās tas "$4.87 For 3 Days Trial" un "$39.73 For 30 Days Membership", protams, ka atstāju pirmo variantu. Pārbaudu, vai lapa ir HTTPS, savadu savus datus. Loģiski, ka "terms & confitions" neviens steigā nelasa. Pat nemēģināju atvērt loga augšpusē redzamo URL www.securedatavalidation.com. Jā, un patreiz redzamā rindiņa "Today's charge is USD 4.87 3-day trial, recurs @ 39.73 every 30days" tur todien arī nebija un nebija arī tad, kad taisīju ekrānšāvienus, ko sūtīt bankai.

Apstiprinu datus, pēc brīža uz e-pastu atnāk "paldies, par reģistrāciju, jūs samaksājāt 4.87 dolārus, reku jums ID kodiņš". Ar šo kodu lienam atpakaļ uz downloadnova.com - o, jā, pat ņem pretim un pat piedāvā kaut ko kačāt. Liels gan ir mans apmulsums, kad man tiek izsniegta čupa ar linkiem uz rapidsharē esošiem *.rar failiem. Es biju domājis, ka šiem kaut kādi savi serveri, bet figu, piečakarējuši mani, salikuši savu stafu uz rapidshare.com. Ok, sāku tos *.rar`us vilkt, līdz galam gan šo procedūru nenovedot, jo apnika. Nospļāvos par tiem diviem latiem un prātoju citus risinājumus. Jā, vēl ielogojos Hanzanetā un pārliecinājos, ka tik tiešām ir divi lati ar kapeikām norauti no konta. Ok, štrunts.

Taču tad pēc laiciņa atnāk vēl e-pasts ar "Thank you for your purchase. Description: 39.73 monthly" tā saturā. WTF? Kādi vēl 39.73 monthly? Es tak ne uz ko tādu neparakstījos! Eju uz downloadnova.com, pie contact support rakstu savu sāpi. Ar domu, ka te noticis kāds pārpratums. Ielogojos Hanzanetā - tur nekas atvilkts nav. Paiet diennakts, neviens man neatbild. Hanzanetā joprojām viss pa vecam. Rakstu vēlreiz - draudu sūdzēties kur vien iespējams un uzlaist viņus gaisā, bet atbildes, protams, nekādas līdz pat šai dienai. Turpināju pārbaudīt Hanzanetu katru dienu vismaz pusotras nedēļas garumā, lai gadījumā, ja pēkšņi tomēr kāds kaut ko noskaitītu, varētu tūlīt ziņot un bļoķēt darījumu. Bet nekā, klusums. Un tad nu, protams, es nospriedu, ka pēdējais meils gluži vienkārši ir bijusi kāda tehniska kļūme un par visu šito epopeju piemirsu.

Tad es kādu dienu jau pusotru mēnesi vēlāk gluži nejauši sāku skatīties garu konta izrakstu pa pēdējiem mēnešiem - meklēju, vai esmu samaksājis par caurums.lv domēnu. Un pēkšņi iekrita acīs kaut kāds mistiks "-18.79 PIRKUMS 10.08.2008 39.73 USD (415425) GRPPAS 1-800-934-1875 US8009341875 00000". Daaamnn! Un mēnesi vēlāk vēlviens, jau par 19.91 latiem. Un nauda, protams, jau sen aizceļojusi sazin kur, nevis karājas rezervēta, attiecīgi dabūt atpakaļ (vismaz kā tobrīd likās) samērā nereāli.

Rakstīju bankai vēstuli. Jautāju, vai nav iespējams vismaz noskaidrot, kur tā mana nauda aizceļojusi. Šito lietu es goda vārds nespēju iebraukt - kādā veidā to piķi tīri no tehniskā viedokļa dabūt nost no konta? Nu, ja jūs zinātu manu kartes numuru un to trīsciparu numuru, ko jūs ar to varētu pasākt? Jā, var kaut ko nopirkt, bet tad jūs paņemtu ciet poliči brīdī, kad jūs uz jūsu adresi tiktu piegādāta prece. Var arī nopirkt virtuālu pakalpojumu, bet tāpat var sazīmēt galus, tāpēc nedroši. Bet kā jūs dabūsiet naudu no mana konta uz savu kontu tā? Kādā formā tiek sūtīts tas pieprasījums uz manu banku, lai šie manā vārdā pārskaitītu vajadzīgo summu? Vai tiešām katrs muļķis var ko tādu izdarīt? Tak laikam jau, ka nē. Jābūt tak kaut kādai juridiskai personai, kura drīkst vispār veikt šādas finansu mahinācijas. Un visdrīzāk jau, ka kura katra juridiskā persona to nevar veikt, tāpēc izmanto kādas citas ar finansēm saistītas institūcijas pakalpojumus.

Piemēram, jūs tak nevarat pēkšņi sākt tautai piedāvāt kaut kādu mobiļņiku pakalpojumu, kur ik mēnesi (vai nedēļu) no viņu kredīta (vai viņu rēķinam) noskaitās (pieskaitās) pāris lati. Tā procedūra nebūt nav tik vienkārša, jo tad jau katrs taisītu augšā šādus pakalpojumus, kuriem pieteikties pietiek ar vienas SMS nosūtīšanu, neizlasot maziem burtiņiem rakstītos papildu noteikumus. Redziet, jūs šito nevarat dabūt gatavu pa taisno caur mobilo telefonu operatoriem, t.i. jūs nevarat viņiem sūtīt pieteikumus, ka lūk šitādi te numuri man ir parādā tik un tik naudiņas. Ja vien neesat kaut kāds tiešām paliels uzņēmums, tad jums šis bizness jabīda sadarbībā teiksim ar Lattelecom BPO, kuri darbosies te kā starpnieks starp jums un mobilo telefonu operatoriem. Un arī ne katram patsmitgadīgajam šmurgulim viņi būs gatavi sniegt pakalpojumu un ļaut laist tautās vēl vienu "sms klubu". Gana daudz jau tādu.

Nu, un vai tad ar bankām nav kaut kā līdzīgi? T.i. naudu no mana konta nevar noņemt kurš katrs, bet tikai uzņēmumi, kas ar manu banku noslēgušas vienošanos par šādu iespēju. Uzņēmumi, kas tātad izskatās gana nopietni bankas acīs. Un kuri spēj garantēt, ka netiks taisīti uzmetieni. Attiecīgi, lai noturētu savu reputāciju līmenī, viņiem tak kaut kā jāgarantē, ka par nauda neceļos kur pagadās. Vai tiešām to neviens nekontrolē? Ok, es saprotu, ka var nodibināt čupu ar uzņēmumiem uz bezpajumtnieku vārdiem un ik pa laikam pamainīt naudas saņēmēja kontu. Bet vai tas neliekas aizdomīgi starpniekuzņēmumam? Ja visi būtu tik aizmāršīgi kā es un neviens neceltu brēku, tad varbūt tāda pēdu dzēšana nebūtu vajadzīga tik bieži. Lai gan... varbūt resnie amerikāņi arī nemaz nepievērš tik ļoti uzmanību savam konta stāvoklim un faktam, ka katru mēnesi pazūd 40 dolāri. Taču no otras puses - tie ir veseli 40 dolāri, nevis 5 vai 10, kurus varbūt arī varētu nepamanīt.

Labi, skaidrs nu ir fakts, ka brīdī, kad tava nauda ir aizceļojuši uz kāda bomāra vārdā reģistrēta uzņēmuma kontu, tu no šīs naudas vari atvadīties. Jo tālāk jau tā aizceļo n`tajos virzienos pa visu pasauli un tiek izņēmta kešā kaut kur Argentīnas ziemeļos. Ja jau tepat Latvijā bieži vien kaut ko nevar atrast, tad kur nu vēl pa visu plašo pasauli. Bet kāpēc vismaz netiek paņemts pie dziesmas tas starpnieks, caur kuru no bankas nauda aizplūst? Un kas tas vispār ir?

Tad nu lūk es taujāju Hanzabankai, vai viņi man nevar pateikt, uz kurieni finanses aizklejojušas. Uz ko šie atbild - nē, nevaram, nedrīkstam jums sniegt šādu informāciju. Mmm??? Es viņiem uzticu glabāt savu naudu un viņi pat nevar pateikt, uz kurieni tā tiek skaitīta? Kolosāli. Pirms kartes bloķēšanas pieteikuma vēl uzjautāju, vai nav iespējams nobloķēt konkrētu tirgotāju. Jo nu tas pirkums visas trīs reizes parādījās identiskā formā, tātad ir izdalāms no pārējiem kaut vai pēc tā. Ideja bija nebloķēt vēl karti, bet pagaidīt, kamēr šie mēģinās trešo reizi noskaitīt 39.73 dolārus. Un salīdzināt, vai nauda aiziet vienmēr vienā virzienā vai kā. Bet figu, redz banka nevar man nosaukt naudas aizplūšanas virzienu, ne arī nobļoķēt maksājumus konkrētam tirgotājam. Jo, redziet, tās esot manas un tirgotāja savstarpējās attiecības, banka tur nedrīkstot jaukties. Normāli, ne? Es šiem mēģinu ieskaidrot, ka tirgotājs uz maniem e-pastiem pat neatbild, kādas tur vēl attiecības. Parasts uzmetiens. Bet neko. Ieteica vien nobloķēt karti, uzrakstīt iesniegumu par šo lietu un aizrakstīt viņiem uz meilu sīkāku situācijas izklāstu.

Savu bēdu viņiem aizrakstīju, bet īstenībā necerēju uz kaut kādu rezultātu. Jo nauda tak droši vien jau sen ir kaut kur tālā zemē pārvērsta zaļos papīrīšos. Un kāpēc gan lai banka man kompensētu manu muļķību no saviem līdzekļiem? It īpaši, ja pagājis jau tik daudz laiks - t.i. nauda vairs sen nerādās kā "rezervēta", bet tiešām reāli jau noskaitīta. Nez, varbūt banka kaut kā dabūn naudu atpakaļ no tā starpnieka? Ej nu saproti. Bet fakts ir tāds, ka vēl mēnesi vēlāk vienu rītu man atnāk SMS, ka nauda ieskaitīta atpakaļ manā kontā. Pie tam, ieskaitīti atpakaļ ir arī tie sākotnējie 4.87 dolāri.

Ak jā, atgriežoties pie downloadnova.com - kas tik šiem tur nav. Reku ir pat pēdējais Onkuļa un Artūra Medņa podkāsts, Prison Break devītā sezona, Koko striptīzs, Microsoft Windows 7 beta un vēl daudz dažādu saimniecībā noderīgu lietu.



Komentāri


1. rt @ 2008-11-21 21:13:

Shulca pikjis ar šiem ir

2. Atoms @ 2008-11-21 21:30:

www.downloadnova.com

3. Mjā @ 2008-11-21 21:33:

Jau tādu advancētu cilvēku uzrauj, tad diez kas nav.
Droši laikam, ja ir atsevišķa karte, uz kuras nekas nav un nav kredītlīnijas, līdz ar to nav naudas, nav maksājuma.

4. wx @ 2008-11-21 21:47:

nu abi labi, goda vārds :)
tu par crackiem maksāt, a šie - paņemt kā par trial un iemočīt recurring charge.

tāpēc vispār būtu imperative taisīt virtuālo karti, uz kuru pārskaitīt tikai tik naudiņas, cik taisies samaksāt par konkrētu darījumu - lai pārējā laikā ir 0.00 uz konta, un visi līdēji aplaužas

5. Edijs @ 2008-11-21 22:31:

Man šķiet, ka tur ne tikai Shulca piķis varētu būt, bet gan jau vēl kādam. Taču es pieņemu, ka ar IT lietām uz *TU* esošs cilvēks tak neies atzīt, ka šitā ieberzies tik stulbā veidā. :D Ko zin, varbūt es arī nebūtu uzrakstījis visu šito penteri, ja beigu galā nebūtu saņēmis naudu atpakaļ. Ok, es vispār sen neko nebiju rakstījis.

Man jau arī ir atsevišķa karte. Parasti arī izmantoju. Varat trīs reizes minēt, vai šoreiz steigā bija tāpat. :)

A kas vainas par crackiem maksāt? :D Pāris latus nav žēl, ja vajag fiksi. Un redzi, citur vienkārši nebija.

Īstenībā man šķiet, ka daļa cilvēku tieši šī iemesla dēļ noklusē savu ieberzienu, nobloķē vienkārši karti un neiet nemaz sūdzēties. Jo ko tad tu rakstīsi - ka gāji kačāt pr0nu, bet tevi uzmeta? Vai arī, ka gribēji kaut ko Bilam nozagt? Loģiski, ka cilvēks, baidoties, ka pašu paņems pie dziesmas, nobloķē karti, noraksta to naudu un aizmirst. Ne visi, bet ticu, ka visai liela daļa.

6. Kaspars Foigts @ 2008-11-22 07:50:

Starp citu, uz parakstīšanos bāzēti pakalpojumi ir iespējami caur visiem trim mūsu mobilo sakaru operatoriem :)

7. Kaspars Foigts @ 2008-11-22 07:53:

Ā, starp citu, ja nemaldos, tad norēķinos ar Visa kartēm darījumus pret krāpšanu apdrošina pati Visa (galu galā, viņiem tiek maksāta nopietna komisija). So - nauda tiek atgriezta no Visas, nevis bankas. Laikam tā bija.

8. anonims @ 2008-11-22 12:16:

elegants uzmetiens. nopērc rapidshares kontu un dzīvo laimīgs.

9. Didulis @ 2008-11-22 12:48:

Ja Edijs biežāk meklētu pirātiskus resursus, tad noteikti intuīcijas līmenī būtu pateicis, ka tas saits nav uzticams. ;-)
Pamatlikums numur 1 - ja tev prasa maksāt un tu nespēj atrast bezmaksas alternatīvu, tad tas nav piratizēts saturs, jo autortiesību pirāti balstās uz dalīšanās (koplietošanas) principiem - visam jābūt brīvi pieejamam līdzcilvēkiem.
Otrkārt esmu novērojis jaunu tendenci vīrusu izplatīšanā - video fails tiek aizšifrēts un tajā ir apskatāms paziņojums - novelc tādu un tādu codec, lai varētu atšifrēt. Ātri pameklējot var atrast *skaistas* atsauksmes par šo kodeku - video tiek atšifrēts, taču paralēli tam kompī ir izveidojusies skaista fauna.
Es to sauktu par online pirātisma otro fāzi, jo nelegālais saturs ir kļuvis tik ļoti iecienīts parasto lietotāju aprindās un viņi naivi tic, ka izpildot minētās prasības (samaksājot pāris zaļās naudiņas, novelkot minēto kodeku utt.) tiks pie kārotā. Tie laiki, kad varēja droši vilkt visu, kam bija klāt vārdiņi cracked un tamlīdzīgi ir sen jau garām.
Lai arī pats salīdzinoši reti meklēju ko eksotisku, taču šādus krāpniekus spēju atkost pēc domēna vārda. Īsāk sakot - kaut kā ir paveicies neuzrauties uz šādām problēmām.

10. MazaEmilija @ 2008-11-22 12:54:

uz paraktīšanos bāzētie pakalpojumi vispirms tiek izvērtēti vai tie ir lietotājam draudzīgi :) kuram katram pakalpojumu sniedzējam tie netiek sniegti, jo kam gan vajag liekas problēmas?

11. Archijs @ 2008-11-22 13:42:

www.downloadnova.com

12. snadis @ 2008-11-22 14:17:

Labs raksts, tikai kādas 3-4 rindkopas īsāks varēja būt.

13. Edijs @ 2008-11-22 14:26:

Didulis: nu redz, tātad es pa maz ložņāju pa pirātiskiem resursiem. :) Šajā gadījumā bija tā, ka bezmaksas alternatīvas jau it kā bija, bet ļoti maz un ar nepieņemamiem vilkšanās ātrumiem. Un noticēt idejai, ka kāds varētu pa maksu piedāvāt kačāt no saviem serveriem ar normālu ātrumu, neliekas tik utopiska.

Snadi: viskijs, viskijs... tas pamatīgi samazina lakoniskās izteikšanās spējas. :D

14. Eking @ 2008-11-22 14:42:

Paldies par pamācošo rakstu! Es ieteiktu ienistallēt WOT addonu pie Firefox, kas ziņo par riskantiem saitiem. Konkrēti par šo saitu brīdināja ar zemāko drošības pakāpi pirms piekonektēties tam!

15. Didulis @ 2008-11-22 16:46:

Ārzemēs autortiesību kantori darbojas aktīvāk nekā pie mums un ciet tiek klapēti tie, kuri uz saviem serveriem tur pirātisko saturu. Par torrentiem runājot, tad tie ir piešāvušies atrunāties, ka torrent fails nav nekas nelegāls un saturs, ko šis torrent fails indeksē, nemaz uz viņu serveriem neatrodas. Tādēļ es automātiski atmetu domu, ka kāds varētu piedāvāt vilkt no saviem serveriem.

16. raitis @ 2008-11-22 18:38:

Fiska taada, ka jebkursh dariijums ar karti ir apdroshinaats. VISA piemeeram garantee 50k maarcinjas, ja kaads shmuceejaas ar tavu karti. Taa nav banka, taa ir krediit/debitkarshu kompaanija, kas risina taas problemas. Bet staasts kruts un pamaacosh

17. Armands Brants @ 2008-11-22 22:03:

Nu, ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc kāds naudu atgrieza. Es nepētīšu konkrētu gadījumu, bet pieņemu, ka terms & conditions bija rakstīts, ka, ja pēc 3 dienām nepasaki, ka paldies, es kapā redzēju jūsu servisu, jūs un visu jūsu dzimtu, tad viss notiek tālāk pēc pilna servisa. Tas ir visiem trial, kas prasa kredītkartes datus. Vienīgi šie izskatās vēl krutāki, jo citi piedāvā 7 dienas _nahaļavu_, tikai, lūdzu, ievadiet kredītkartes datus, katram gadījumam, ja būsiet tik dumji un šo dienu laikā neatteiksieties no mūsu nevienam nevajadzīgajiem pakalpojumiem.
Pēc reporta neizskatās, ka tas būtu kaut kāds šmaukšanās gadījums. Pirkums. Un tieši tik, par cik parakstījies. Good Luck! Un palasi, ko tu pērc nākamreiz!

18. Dzintars @ 2008-11-22 23:01:

mjā...
Lika man pasmaidīt. Redzi, man līdzīga situācija ar vienu Anglijas veikalu. Noskatīju nelielu precīti par latiem 15 un pasūtiju. Nu jau kā 2 mēnešus nav ne miņas, ka jāčāpo uz pastu. Rakstīju vēstules piecas, bet protams nevienas atbildes. Pāris nedēļas atpakaļ pat izraku īpašnieka telefona numuru un zvanīju uz Angliju, tur dievojās ka kaut kas greizi nogājis un tās dienas laikā izsūtīs vēl vienu paku. nu jau kā divas nedēļas kā āzītis gaidu to preci...

Redzi, parunājos ar puišiem un man paskaidroja:
SWEDBANK esot vissliktākā kredītkarte, jo esot viegli apkrāpt cilvēkus, jo kā jau minēji, atliek tik dabūt tos pāris sasodītos cipariņus un viss.
Atklāti neatceros par kuru banku tieši viņi labi izteicās (iespējams ka par SEB, bet neesmu pārliecināts). Tur itkā esot tāda iespēja internetbankā uzlikt opciju, ka visi internetā veidotie maksājumi esot jāapstiprina tieši pašā internetbankā! Līdz ar to, nepietiek tik zināt šos cipariņus.

p.s.
Ja pastāv iespēja ka pat Zojas tante, sēžot pie Maximas kases, tevi var apkrāpt, tad internetā to izdarīt ir vēl vieglāk.

19. zupcis @ 2008-11-23 14:24:

Pamācoši. Nebiju pat domājis par šāda veida šmuču iespējamību mūsdienu internetā.

20. Edijs @ 2008-11-24 12:18:

Starpcitu. Padzirdēju par vienu variantu, kā šo zagto kredītkaršu nauda tiek atmazgāta. Esiet tak dzirdējuši par iespējām tikt pie lētām aviobiļetēm - ar noteikumu, ka jāpērk uz sitienu čut ne stundu pirms reisa. Man te pat izbijis studiju biedrs ar iesauku Zutis ir šito piedāvājis. Nu lūk, ideja vienkārša - ar zagtu kredītkarti tiek neilgu laiku pirms reisa nopirkta biļete, ko tālāk kādam pārdod, pretim jau ņemot skaidru naudu. Paprasiet kādreiz šiem biļešu tirgotājiem, vai viņi ņem ar pārskaitījumu arī. :) Darījums speciāli tiek izdarīts ne pārāk laicīgi, lai kartes īpašnieks nepaspēj nobloķēt karti un ziņot tiesībsargiem, pamanot iztrūkumu savā kontā.

21. niitro @ 2008-11-24 16:51:

Interesanti, ja Tu būtu gribējis no viņiem atvilkt *Onkuļa un Medņa podkāstu* vai *Šulca piķi*, kādas lejupielādes saites viņi būtu Tev iedevuši?

22. ... @ 2008-11-24 16:59:

Kaut arī autors to neapzinās, īstenībā stāsta morāla ir nevis par to, cik nedroši ir iepirkties internetā ar karti, bet gan tieši otrādi- cik tas ir droši, jo pat jūsu personiskās lažas banka var labot!
Gluži tāpat, kā iepriekš izskanējušie stāstiņi par BlogCampistiem *skimmetātajām* kartēm krivijā. Nu iztīrija kontu, nu un? Banka visu var vērst par labu!

23. Edijs @ 2008-11-24 19:57:

Tieši tā - es tagad jūtos tieši drošāks attiecībā uz neta pirkumiem. :) Nekādas pāridarījuma sajūtas.

24. Didulis @ 2008-11-25 01:00:

Pieminot morāli, tas var radīt kādam ļaunus nodomus pačakarēt banku - iegādāties kaut ko internetā saņemt preci un tad sūdzēties, ka tu esi apkrāpts. Tādēļ vēlos piebilst, ka bankām noteikti ir blacklist`i ar sliktajiem darboņiem (tādām starptautiskām bankām, kā Swedbank un SEB tiem vajadzētu būt apjomīgiem). Kādēļ šie sliktie darboņi vēl nav nolikvidēti man nav ne jausmas. Iespējams, tie ir reģistrējušies valstīs ar vāju likumdošanu vai kā tamlīdzīgi. Taču ja Tu mēģināsi apčakarēt banku pēc preces saņemšanas, tad pastāv risks, ka bankas veiktās izmeklēšanas rezultātā apcietinās tevi pašu par krāpniecības mēģinājumu.

Tas tā - mājiens ar mietu neizmēģināt savu stulbumu, lai nokļūtu aiz restēm. ;-)

25. bush @ 2008-11-25 16:35:

Pamācoši.

Bet es atkal domāju, ka ieberzies tu droši vien tajā vietā, ka, piesakoties uz trial versiju ir nepieciešams aktīvi atteikties, jo citādi sniedzējs uzskatīs, ka esi piekritis turpināt par pilnu samaksu. Nu, tas tā.

26. Edijs @ 2008-11-25 16:38:

Nu jā, vienīgi šajā gadījumā es ne tikai nepaspēju/neiedomāju atteikties, bet to nemaz nebija iespējams izdarīt. Mans accounts tur eksistē joprojām, nekādas unreg iespējas nav un uz meiliem neviens neatbild.

27. krivik @ 2008-11-25 18:27:

izskataas ka ljoti daudzi ir uzkjeerusies :/

28. Deviance @ 2008-12-10 14:25:

To pašu WOT pluginu Fairfoksam pieinstalē un par lielāko daļu slikto lapu uzzināsi pirms pat tajās ieiesi (ja ieiesi).

29. Dzintars @ 2009-01-26 09:35:

Heijā, nepagāja kā divi mēneši un naudiņu dabūju atpakaļ. Toties kā izrādās, banka arī savu procentiņu patur par darbu (kaut kas ap 2%-3% no summas). Tomēr, labāk jau kaut ko dabūt nekā nedabūt vispār...


Vārds:


WWW:


Teksts: